![]() |
| Un tā sākās pirmdiena... |
Kādā veidā no pirmdienas nonācu piektdienā - neatceros! Visas dienas sajukušas vienā kopējā juceklī, kurā varu vien izkristalizēt spilgtākos notikumus.Un vakar vēl dzīvesbiedrs vienos naktī pajautāja jautājumu, kuru bija pārspriedis ar savu grupas biedru, proti - KAM TEV TAS VISS? Bet man ir mērķis! Mēs runājām par to, ka Latvijā ir 2 miljoni iedzīvotāji, bet ieguldīto darbu, (lai kurā nozarē arī mēs darbotos), pārsvarā gadījumu novērtē vien ļoti mazs daudzums iedzīvotāju. Bet ko darīt? Neesam mēs ne Amerika, ne Francija ne Ķīna, tas skaidrs! Un tad es sacīju, ka man vienalga. Nedarīt es nevaru. Teicu, ka viņam pašam nebūtu izdevīgi ja es dotos lielākas auditorijas meklējumos, jo ja gribētu tad varētu izsist taciņu arī ārpusē, bet mājās tomēr patīkamāk un visu pasaules naudu jau man arī nevajag. Gribu vien sasniegt to mērķi... un tapēc tagad, kad vairums saldi čuč es drukāju...zinu, neesmu viena - līdzīgo, tādu kā es ir daudz. Uz entuziastiem turas pasaule! Un arī uz tiem, kuri atbalsta jaunos censoņus. Paldies jums lasītāji!
![]() |
| Bet tā beidzās ceturtdiena... fotogrāfējot Maiju un Louis Rīga Plaza pavasara/vasaras katalogam |
Bet tagad pie iespaidiem un iedvesmām:
- patiešām patīk Pradas vīriešu kolekcijas seja. Tāds maniakāls tipiņš. Es teiktu jaunais Malkovičs.
- Lolita Lolitas galā.
- viss ir īsts - nekā feika. (no digital)
- ok.
- palecos, cik skaisti.
- Chanel tuvplānā.
- izskatās mājīgi.
Kaut kas pavisam svaigs...















































