otrdiena, 2012. gada 10. jūlijs

Cik izmaksā uzaudzināt bērnu.

Kamēr Latvijā demogrāfiskais jautājums ir kā karstais kartupelis, kolēģi Early Childhood Education no ASV radījuši grafisko ilustrāciju Costly kids (Dārgie bērni). Manuprāt, aktuāli jebkurā valstī, bet tikai izglītotajās un attīstītajās, cilvēki sākuši bērnus mērīt maciņu biezumos. No vienas puses saprotami, bet no otras - vai tiešām mēs izvēlamies radīt pēcnācējus un nosakām to skaitu pēc tā vai varam atļauties viņiem nodrošināt augstāko izglītību? Goda vārds, es nekad par to neesmu domājusi. Un ticu, ka pārlieku liela plānošana atņem cilvēkiem prieku, spontanitāti un to, ko es saucu par "īsto dzīvi".


Kā tad būs? Vai jūs pirms bērniņa laišanas pasaulē aprēķinājāt savas izmaksas? Būtu interesanti pierakstīt visus izdevumus gada griezumā, lai noskaidrotu cik tad mēs tērējam. Un vai mēs zinām, kas tieši būs pēc 10, 20 gadiem? Mani plāni tik tālu nesniedzas.

33 komentāri:

  1. Saprotams, ka visu dzīvi neizplānosi, bet pirms bērna radīšanas ir jābūt kaut minimālai garantijai, ka spēsi bērnu pabarot, apģērbt, izskolot vismaz vidējās izglītības līmenī un arī aizvest uz kādu kultūras pasākumu, lai nav tā, ka neko dzīvē, izņemot TV nav redzējis. No šī skatu punkta arī radīju savus bērnus un tie man ir divi. Vairāk atļauties finansiāli diemžēl pagaidām nevaru.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Ja es būtu plānojusi, lai man un bērnam visam pietiek, man bērnu līdz šim nebūtu. Jo ... naudas nebūs nekad pietiekami (pat miljonāram). Un, ko nozīmē Latvijā plānot? Paskatieties, kas notika 2009. gadā, kad daudzi bija it kā visu saplānojuši, paņēmuši kredītus un pēkšņi ar maziem bērniem - uz ielas. Tā kā viss ir nosacīti. Svarīgākais, ka tu neesi viens/viena (ne tik daudz nauda)

      Dzēst
  2. Manuprāt "nedomāt", "nerēķināt", "neplānot" var tikai tie, kuriem naudas jautājums nav bijis aktuāls, jo nauda ir un pat vairāk nekā varētu vēlēties :)

    AtbildētDzēst
  3. Spontāni var aizbraukt ceļojumā vai mainīt matu krāsu, bet bērnus gan ir jāplāno un jā, arī jādomā kā nodrošināt viņiem izglītību. Uzskatu, ka spontāni radīt bērnus ir bezatbildīgi.

    AtbildētDzēst
  4. Arī mani plāni tik tālu nesniedzas un es tiešām nedomāju, ka
    " mēs izvēlamies radīt pēcnācējus un nosakām to skaitu pēc tā vai varam atļauties viņiem nodrošināt augstāko izglītību? Goda vārds, es nekad par to neesmu domājusi. Un ticu, ka pārlieku liela plānošana atņem cilvēkiem prieku, spontanitāti un to, ko es saucu par "īsto dzīvi"". Gluži manas domas! Plānot var ledusskapi, auto - vai tajos būs ko likt iekšā, bet bērnus plānot kā mēbeles, lietas??? Man tas šķiet dīvaini un arī nepieņemami. Manā uztverē runa nav tik daudz par materiālo, kā par emocionālo - atbildību, ko spējam/nespējam uzņemties, mīlestību, ko spējam/nespējam dot, savu ego, ko spējam/nespējam pārvarēt un gala beigās, kā mākam plānot, salīdzsvarot savas vēlmes un vajadzības ar līdzcilvēku - arī savu bērnu vajadzībām.
    Pēc dažām dienām pasaulē nāks mans 5-tais bērns un, skatoties uz pirmajiem četriem, varu ar lepnumu teikt - man ir izdevies(vairāk vai mazāk:-)) un tas noteikti nav tikai tāpēc, ka viņiem bija un ir kleitas, bikses, kino, teātris utt. Tas ir tāpēc, ka viņus mīl!Bet - ar to negribu teikt, ka nauda nav svarīga - tā ir svarīga un ļoti, bet ne vissvarīgākā!!!

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Visu cieņu daudzbērnu ģimenēm, bet fakts paliek fakts, ka ar apskāvienu rēķinus nenomaksāsi un bērnus nepaēdināsi.

      Dzēst
    2. Taisnība, ka finansialais ir svarigs pat loti, bet ticu, ka ja cilveks nav slinks - darbu var atrast vienmer. Man piemeram nav ambiciju, ka nevaretu stradat veikala par pardeveju vai ravet kadam darzu. Bet zinu cilvekus, kam tadas ambicijas ir un dzivo no aiznemumiem. Aaa , teema tik daudzpusēja.
      Un apsveicu ar gaidamo bērniņu. Apbrīnoju!

      Dzēst
    3. es teikšu godīgi, e snevēlos strādāt veikalā par pārdevēju un ravēt kādam dārzu. man ar gribas dzīvot, bet nedomāju ka mīlestību jālīmē kopā ar plānošanu.
      Pupa, es esmu pozitīvi pārsteigta, un apsveicu ar gaidāmo mazuli:)

      Dzēst
    4. Es domāju, ka apstākļu spiesta ikviena sieviete ies ravēt dārzu un pat tīrīt stacijas tualeti, ja viņas bērnam nebūs ko ēst, bet protams, ka normālos, veselīgos apstākļos neviens labprātīgi to negribētu darīt. Un var jau būvēt gaisa pilis, ka svarīgi ir mīlēt un rūpēties un ielikt ''īstas'' vērtības, bet domāju, ka sieviete, kas visu dienu būs ravējusi dārzu neaizies mājās pie saviem 5 bērniem un vīra kā plaukstoša roze mirdzēdama laimē un pārticībā:D Bet ok, katram savs viedoklis. Peace!:)

      Dzēst
  5. Neko neesmu aprēķinājusi. Tikpat labi, es sev izmaksāju ļoti dārgi, es sevi nevaru atļauties.Daudz tērēju elektrību, ūdeni, un gribu visu laiku pirkt lupatas:)

    AtbildētDzēst
  6. mes ar viru pirms plnojam berninu + - uzmetam uz papira vai maz varam atlauties galvenokart jau visu to, kas vajadzigs uz pirmajiem dzives menesiem. Kur ari vislielaka naudina iziet.
    Bet tad ta joka pec parekinjam par augstskolas izmaksam, kad mazaa bus vidusskolu beigusi (sobrid nepilni 2 gadini) sasmejamies gan, jo ja katru menesi atliktu pa 10ls (zinu tas citam ir smiekligi maz)mes nevaretu nodrosinat meitai DIVUS gadus LV augstskola. Tas gan ta sapigi, ne tapec ka mums nav augsti ienakumi, bet del izglitibas sistemas LV......

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Bet kāpēc, domājot par augstskolu, jūs nepieļaujiet, ka jūsu meita būs spējīga, gudra meitene, kas vienkārši iestāsies un mācīsies budžetā? Vai - sapelnīs naudiņu, strādājot vasarās un pati apmaksās augstskolu? Tās drūmās lietas jau redzēt un saskatīt ir vienkārši, bet varbūt vajag vairāk skatīties uz citu pusi - uz pozitīvo:-))

      Dzēst
  7. Nuuu, zini man ir 3 beerni un visu laiku jaadomaa par naakotnes izdevumiem. Jā es plānoju, rēķinu, jo citādi man būtu vēl viens ķipars, kamēr nejutīšu stabilitāti tikmēr i domas par to nebūs.
    un cik nu zinu apkārt esošos draugus, jā plāno pat vai izdevīgi šobrīd palikt stāvoklī. tāda ir dzīve, es domāju, ka no vienas puses tas ir pluss, topošie un esošie vecāki satraucas un viņus rūp bērnu labklājība un nākotnē izaugsme.
    Pirmo bērnu gan es neko nedomāju cik un kādi izdevumi būs....ar nākamo jau sāku plānot:D

    AtbildētDzēst
  8. ..bet, es Rigas ielās tik daudz topošo māmiņu redzu...tas priecē!

    AtbildētDzēst
  9. Manī laikam pietrūkst egoisma vai kontrol+frīkisma, vai Dieva kompleksa lai "plānotu" bērnus! Pagaidām priecājos, ka man tas gods būt divu mammai un, ja vien būs iespēja, laidīšu pasaulē vēl pāris. LAIKS, KO KATRAM VARU VELTĪT gan ir aspekts, kas liek domāt par bērnu daudzumu. Tāpēc esmu izsecinājusi, ka 4 būtu optimāls skaitlis, lai veltītu visiem uzmanību, tomēr pati sevi nepazaudētu.
    Domājot par bērniem naudas izteiksmē - tas taču ir ļoti plašs un diskutējams jautājums - no pirmajām dienām iemācām bērniem vērtības - ja uzskatām, ka bērnu var radīt tikai tad, ja ir iekārtota divstāvu māja un tās pašas mājas garāžā stāv pāris auto, tad šeku reku - tādā vērtību skalā ieaijājam mazo cilvēku!
    Atceros sevi bērnībā - nebijām turīgi , bet pārtikām - mamma ar tēti ik dienas NEžvadzēja par to, ka kaut kā pietrūkst un tālab mēs kā bērni neizjutām naudas trūkumu - gluži otrādi - divtik novērtējām jaunas rotaļlietas vai jaunu kleitu.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Laine, nu iisti kā komplimetu to nevar uztvert:egoisma vai kontrol+frīkisma, vai Dieva kompleksa lai "plānotu" bērnus!.
      un otrs, nav jau jābūt tādās galējībās: māja, mašīna utt....tie kas plāno var būt dažādi cilvēki, dažādu mērķu vadīti, dažādu iemeslu dēļ, un tomēr plānot arī finansiāli.
      un tie kas plāno ne vienmēr žēlojas par sevi, šis kaut kā man šķiet nedaudz aizskaroši...pat skumji, ak tik šauri jādomā par citu iemesliem plānot vai neplānot.
      Ir viegli nestrādāt pilnu slodzi un šūt lupatu lietas, citiem tam laika nav pat bez bērna.

      Dzēst
    2. Laines komentam +++
      tikai es par laika veltīšanu uzskatu, ka maximums3 bērni :))

      Dzēst
  10. Nāku no 4 bērnu ģimenes. Visiem mums ir augstākā izglītība un visiem ir bijusi motivācija mācīties tā, lai tiktu augstskolā budžeta grupā (zinājām, ka vecāki tā vieglu roku nevarēs par studijām samaksāt) Studējām budžeta grupā, saņēmām stipendiju un par izglītību augstskolā nemaksājām. Man ir divas augstākās izglītības un 3 bērni. Noteikti tos plānojot nerēķināju naudu.
    Manuprāt - gribēt dzīvot labi nav nekas slikts un nosodāms. Ir jāgrib un jātiecas uz labāku dzīvi emocionāli un finansiāli - visādi. Pieticība ne vienmēr ir slavējama. Tā arī audzinu savus bērnus - nevis atteikties no kaut kā, bet dzīvot tā, lai izaugtu gudri un sasniegtu visu, ko vien sirds kāro. Es neuzskatu, ka 3 bērnu dēļ kādam ir jādzīvo pieticīgāk, nabadzīgāk, es nevis taupu, bet domāju, kā nopelnīt vairāk, kā ietaupīt, kur var ietaupīt u.t.t
    Suns un kaķis, manuprāt, arī izmaksā dārgi. Bet bērnus naudā nekad nerēķinu, to nevar paredzēt - vai zīdanis tiks barots ar mammas pienu vai mākslīgo, vai tiks valsts dārziņā vai privātā, vai būs vesels vai slims, vai ies tehnikumā vai augstskolā (to daudz nosaka vecāku ietekme, manuprāt), vai galu galā apprecēsies vai mūžīgi dzīvos kopā ar vecākiem.. ir vesela virkne apstākļu, kurus nevaram paredzēt, tāpēc bērnus latos nevar un nav iespējams sarēķināt. Mīlestība nemaksā neko un tas ir stiprākais iemesls dāvāt sev un bērniem mīlestības pilnu, un nodrošinātu dzīvi. Ja cilvēkam ir nabaga filozofija pa dzīvi, tad tāda tā būs gan ar, gan bez bērniem (vienmēr liksies, ka ir grūti, ka visa kā trūkst u.t.t). Bet, ja cilvēks tic un cer uz labu dzīvi un dzīvo dzīvi, tad tāda - tā arī būs un visa kā pietiek jau šodien!. :)

    AtbildētDzēst
  11. Kad domaajaam par beerninu tad laikam plaanojaam Nevis sasummejot izdevumus un sadalot tos ar ienaakumiem bet gan apzinoties ka buus bernins ka buus daudz kas dziivee jaamaina par skolaam gultaam un ratiem nedomaju un tomere nevar taa uz buidui o davai sex buus nebuus taa spontaani. lai arii nedomaaju par materialiem lidzekliem tik daudz domaajot par otro beerninu kaa par situaciju kaada ir muusu dziivee uz doto briidi nenoliegsu ka gribetu otru bernu kaut vai taa iemesla deelj ka esmu prieciga ka man ir maasa un tomere nevar ne jau viens divi triis. .. Berrni ir laimigas dziives atslega. .. Zine daudzus kas saka viena zupas karote vaairaak vai mazaik un tomeer ne gluzhi taa ir... Vai te var daudz diskuteet. Paardomat un iedzilinaties un shis jautajums patiesiba ir loti persons ar izteikumiem bez izteikumiem

    AtbildētDzēst
  12. varbūt skanēs dīvaini, bet bērniem nodrošināt augstāko izglītību. nu kas tas par pieņēmumu. ? redzot, kā viss mainās, mēs varbūt vispār nevarēsim neviens atļauties par to samaksāt, vai arī viss būs par brīvu, bet neticu,ka pēc gadiem 20 būs viss tāpat. man šķiet svarīgāk ir bērnu motivēt- sasniegt savus sapņus pat,ja vecāki nemaksā par augstskolas studijām. forši,ja var amaksāt, bet lai tāpēc domātu- radīt ai neradīt? mani personigi daudz vairāk satrauc laiks,kad bērniņš ir mazs.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. piekrītu, jo daži komentāri, mani arī aizvainoja.
      par augstskolu es nemaz nedomāju, jo es nezinu, ko vēlēsies mani bērni, varbūt viņi pēc vidusskolas brauks brīvprātīgo darbus trādāt...ko es zinu:), kādi būs viņu mērķi un vēlmes.
      es gan pati par savām studijām maksāju, pielāgojos iespējām un apstākļiem.

      Dzēst
  13. Man tiešam prieks pr jusu atsaucibu. Vajadzetu lai kads no tiem, kas rūpejas lar demogrfiju, pabalstiem palasitu jusu komentaru. Kaut vai lai saprastu ko latviesu cilveks doma.

    AtbildētDzēst
  14. Jā, patiesi interesanti palasīt komentus. Un mani, līdzīgi kā iepriekšējo komentētāju, mazliet pārsteidz tā koncentrēšanās uz augstskolas izmaksām. Gan es, gan mans brālis un māsa un daudzi draugi ir studējuši vai vēl studē budžeta grupā. Un skaidri zinu, ka mani vecāki, lai arī varētu, nebūtu apmaksājuši mūsu studijas. Jo mācības - tas ir mūsu darbs, mūsu galvas, mūsu motivācija to darīt vai nedarīt. Manuprāt galvenais vecāku uzdevums ir palīdzēt savam bērnam izaugt līdz tai augstskolai. Un šī darba pamatā ir mīlestība, kuru varam sniegt saviem bērniem, izpratne par šo dzīvi, arī darbu, arī naudu. Es uzskatu, ka nav liela māka apmaksāt visu ko (ja vien rocība atļauj protams), daudz būtiskāk ir palīdzēt izveidot drošu pamatu bērna personībai.
    Varbūt mazliet didaktiski sanāca :) bet man liekas, ka darot nāk gan darbi, gan nauda. Un bērniem ir jānāk lielā mīlestībā, kas viņiem jāturpina sniegt turpmāko dzīvi un tad viss būs kārtībā :)

    AtbildētDzēst
  15. Vai pats jautājums tomēr nav eogistisks, ko šodien mēdzam uzdot? Līdzīgi, kā jautājumu:" cik izmaksā izaudzināt izaudzināt bērnu?" varētu uzdot:" Cik ģimenei izmaksā viens ģimenes loceklis, kas smēķē?" vai " cik izmaksā vienas sievietes dzīves laikā nopirktie kurpju pāri?", vai " Cik mēnesī ielejam benzīnu mašīnā?" utml. Tad kāpēc mēs nonākam pie secinājuma, ka bērnu nevaram atļauties, bet kaut ko citu varam? Protams, vajag pārdomāt, plānot.
    Ja ģimenē ir mīlestība, tad viss ir nobriedis, lai mazai dvēselītei rastos mājvieta šajā ģimenē. :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Egoistiski ir sarazjot beernus nedomaajot par vinju nodroshinaajumu, bet tikai taapeec, ka gribaas vai gadiijaas. Smeekjeet vai nesmeekjeet katrs izveelas pats, mashiinu vnm var paardot un, ja es izveelos nopirkt kurpes ietaupot uz eeshanu, tad tas nevienu citu neskar. Bet es nevaru taupiit uz beerna apaviem, paartiku vai vinja skolas ekskursijaam. Protams, var jau arii pateikt:''Ekskursijai mums naudinjas nav, toties mees Tevi ljoti miilam", bet luuk tas, manupraat, ir egoisms.

      Dzēst
  16. Rakstīju garu penteri...bet lai nu paliek mana demagoģija :)
    Jā, es rēķināju otru bērnu. Jau gadu pirms paliku stāvoklī. Rēķināju visus pabalstus, nodokļus un izmaksas, kas saistītas ar šo bērnu. Tā kā maniem bērniem ir liela gadu starpība un dažādi dzimumi, tad attiecīgi viss bija jāiegādā no jauna. Un rēķinu tagad, ka vairāk bērnus nevaram atļauties, ja gribam abus izaudzināt pieklājīgi līdz savām dzīvēm. Augstskolas ierēķinot :) Jā, parēķinam arī gadus 10-15 uz priekšu.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. varbūt kāda no mammām būtu ar mieru pastāstīt kā saplānot bērna izmaksas. Iespējams tas kādam būtu noderīgi, jo man, piemēram, nav ne jausmas no kurienes sākt. Ja interesē - rakstiet uz kidsgazette@gmail.com

      Dzēst
  17. Bet logiski, ka ir jarekina! Dzivoju arzemes un abi pelnam to, ko sodien UK viena organizacija nosauca par minimumu, lai socialajam normam atbilstosa limeni (var atlauties drusku vairak neka dienisko maizi) izaudzinatu 2 bernus - 36 000 eur gadaa. Bet esot jaunai un par berniem vel nedomajot, tomer planosana liekas tikai normala. Kaut vai majokla jautajums (lai bernam ir sava dzives telpa, jo pec izaugsanas vienistabas dzivokli ar mammu man par to ir savs viedoklis), kaut vai iespeja atlauties aukliti, laiku un kadas nodarbes ari sev pasai + nomaksat visus ikdienas terinjus....

    AtbildētDzēst
  18. Piedodiet, bet veloties iedzilinaties ilustracija, tas nav iespejams sliktas kvalitates del. Gribejas uzzinat, ko tad un cik tad tie berni izmaksa.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Atvainojos par kvalitāti, bet tiešām nezinu kādēļ blogger šo failu izveidoja tik "nebaudāmu". šajā linkā var atrast labākā kvalitātē: http://images.earlychildhoodeducation.com.s3.amazonaws.com/costly-kids.jpg

      Dzēst
  19. Es pieņemu, ka ir cilvēki, kas plāno un ir cilvēki, kas neplāno. Ja visi plānotu, tad demogrāfijas līmenis pasaulē būtu tu-tū. Man ir divi brāļi un divas māsas un visi kaut kā uzaugām trīsistabu dzīvoklī un visi esam studējuši. Tā ka viss ir nosacīti. Un vēl domāju, ka ikviena, kas lasa kids gazette, var atļauties bērnus - acīmredzot ir brīvais laiks, dzīvoklis un interneta pieslēgums :D

    AtbildētDzēst
  20. Es rēķināju cik man izmaksās bērns tādā tīri garīgā, laika un attīstības līmenī. Kad paliku stāvoklī, lasīju info par bērnu attīstību un personības veidošanos. Sarēķināju, ka atteikšos no darba apmēram 2.5 gadus, jo tas likās visoptimālākais laiks, kad varētu ļaut savu bērnu pieskatīt svešiem cilvēkiem dārziņā. Aizgāju no augstskolas, jo gribēju visu savu laiku 100% veltīt ģimenei. Principā aprēķināju, ka vidēji 3 gadus man būs prioritāte - bērns un tikai pēc tam atkal pievērsīšos savam darbam un pārējām lietām, kas man nepieciešamas izaugsmei.

    AtbildētDzēst