otrdiena, 2012. gada 29. maijs

Mammu diena. Ko atstāt nākamajām paaudzēm?


Sākšu ar jautājumu - vai atminaties savu pirmo gultiņu? Varbūt jūsu bērni joprojām tajā guļ? Mani bērni izauguši čučot māsas Dārtas (13) redeļu gultiņā, taču nu jau vairāk kā gadu viņi tikuši pie savām personīgajām, jaunajām guļvietām. Iegādājāmies IKEA, jo cena šķita "sakarīga" un arī dizainam nav ne vainas, taču mūsu lauku bērnistabai esmu iecerējusi ko īpašāku. Kaut ko tādu, kas paliktu nākošajām paaudzēm.

Labprāt gribētu iegādāties gultiņas no Incy Interiors, taču pieļauju, ka ar shippingu varētu būt problēmas. Gaidījumā nezināt, kur tādas var dabūt tepat LV?

Incy Interiors gultas.



Un ja jau sākām runāt par lietu atstāšanu mazbērniem, tad es savā mantu lādē lieku:

1) īpašas pēc pasūtījuma šūtas drēbes vai tērpus ar stāstu;

2) zīmolu apavus un dažādus interesantus aksesuārus

3) rotaslietas (reiz no savas omītes saņēmu medaljonu, kuru viņai savukārt kā labai koristei no Latvijas bija piešķīrusi Karaliene Elizabete)

4) žurnālus no mūsdienām (es ar prieku atrodu vecos vecmāmiņas žurnālus, tādēļ domāju arī maniem bērniem būtu prieks)

5) fotoalbūmi;

6) grāmatas ar ierakstiem un pasvītrojumiem (diez vai tā ir milzīga cieņa pret grāmatām, bet es mēdzu atzīmēt ar zīmuli spilgtākos citātus un no sirds priecājos, kad kādā no senajām grāmatām atrodu vectētiņa svītrojumus. Tad domāju: "Nez kāpēc viņš tieši šo frāzi izcēlis?!"

7) dzimtaskoka pieraksti (nesen pie tēta pierakstiem tiku es, un kādreiz tos tālāk mantos mani bērni);

8) vēstules, zīmītes un atklātnītes;

9) mani "ikdienīši". Dienasgrāmatas nerakstu, taču nu jau gadus 10 man ir "ikdienīši", kuros atzīmēju lietas, kas jāpadara. Nekad nemetu tos laukā, jo domāju, ka "manējiem" pēc gadiem 60 būs interesanti pārlapot vecmāmiņas 2012. gadu, piemēram;

10) mēbeles ar stāstu (šī ideja gan atnākusi vien pēdējos gados, taču arvien vairāk apzinos, ka gribu mēbeles iegādāšos miksējot masu produkciju ar dizaina ikonām, proporcijās 5 pret 1.


Ko jūs plānojat atstāt nākošajām paaudzēm?


Fotomateriāls: kambreydanielle

11 comments:

  1. Dzimtas koki un foto pārsvarā mums ir webā, pie kam tos papildinām un koplietojam visa ģimene.
    Priecātos, ja mazbērniem noderētu kaut daļa nomanām grāmatām.
    Pārējais autores minētais ir krāmi - pieļauju, ka mani "ikdienīši" ir svarīgi un interesanti tikai man pašai. Drīzāk mācīšu bērniem un mazbērniem dzīvot šeit un tagad, klausīt savai sirdsbalsij, novērtēt kontaktu ar dzīvu cilvēku, nevis rakņāties pa veciem krāmiem un piešķirt tiem megasvarīgu nozīmi.

    AtbildētDzēst
  2. Manam bērnam ir ēdamkrēsliņš ar galdiņu no manas mammas bērnības, dizainiski tas ir nesalīdzināmi skaistāks par pašlaik veikalos nopērkamajiem. Mazliet atjaunojām :)
    Un, ir dažas rotaļļietas, ko mani vecāki gatavoja man bērnībā. Pirktās mantas gan netiek glabātas, bet paštaisītās gan. Pie maniem vecvecākiem pa kaktiem atrodamas bērnu mantas no 60tajiem, un nav ne vainas;)

    AtbildētDzēst
  3. Ļoti vērtīgs raksts. Es arī piešķiru senām lietām nozīmi, svarīgi neaizmirst par tiem, no kā esam cēlušies, un tieši lietas ir tās, kas mums atgādina cilvēkus, ko vairāk nesatiksim, lietas, uz kurām paskatoties, mums sejā parādās smaids,lietas, kas nodrošina saikni starp pagātni un tagadni.

    AtbildētDzēst
  4. sobrid gruti iedomaties, kas tas varetu but, jo lietas tiesam mainaas loti strauji. iespejams tas varetu but kadas rotas - mans saderinasanas gredzens vai kada rota, ko davinajis mans viirs.
    Sobrid mazajam ir arii Ciekurs apala bernu gulama gultina, loti gaumiga un skaista - domaju, ka arii to varetu paglabaat ne tikai nakamajiem berniem, bet arii paaudzem. Un protams, man ir milas gramatas, dizaina zurnali, kurus vacu ap sevi.
    Pasu mani sajusmina vecie trauki, terines, kausi, bet diemzel nekaa tada daudz nav palicis. Starp citu, jaazibrauc pie mammas paskatiities vecaa zupas teriine :)

    AtbildētDzēst
  5. Es noteikti savai meitiņai atstāšu savas vecmāmiņas pāvārgrāmatu, kas ir izveidota kladē,viņa grieza ārā izgriezumus ar receptēm no dažādiem žurnāliem (ļoti veciem). Diemžēl klade ir nedaudz papūrusi un pabalējusi, tomēr satura vērtība nemainās. Atceros savā bērnībā ar omi cepām un šmorējām daudz ko no šīs brīnumu klades.

    AtbildētDzēst
  6. ikea ir loooti lidzigas sim, tadas ir manam meitenem.http://www.ikea.com/se/sv/catalog/products/S59827956/
    sveicieni no stokholmas, Elina

    AtbildētDzēst
  7. Tas man atgadinaja lietas, kas man ir skitusas interesantas. Mamma gan pati glaba savas atminas un lietas no jaunibas, bet berniba likas loti ipasas vecas rotas (kuram gan nav nekada vertiba), vecie latviesu lati, mammas jaunibas kurpes. Pie vecvecakiem loti patika nemties un raknaties pa beniniem. Tur bija gan vecie zurnali, gan sienas pulkstenis, gan vecas mebeles - nekas gan tads, ko butu verts saglabat, bet mums bija tiiik interesanti, stundam tur varejam speleties :)

    AtbildētDzēst
  8. Rotaļlietas, kas ir gan skaistas, gan interesantas priekš bērniem. Kolekcionējam Schleich, Papo dzīvnieku figūras. Haba spēles un bumbiņu trasi. Thomas, Brio vilcienus. Kathe Kruse lelles un mīkstās mantas. Cars mašīnu modeļus. To visu plānoju saglabāt mazbērniem, tapēc saviem bērniem esam iemācījuši mantas saudzēt un uzmanām, lai nekas netiktu pazaudēts.
    Gleznas. Mēbeles,kas izgatavotas pēc mūsu pasūtījuma. Vērtīgi trauki.
    Protams, tādas lietas,kā apsveikuma kartiņas, kristību dāvanas un rotaslietas arī. Drēbes tikai tās, kuras vecmāmiņa adījusi. Pārējās, arī kurpes, lai cik skaistas, atdodu, citādi to izjūtu kā smagumu.

    AtbildētDzēst
  9. Tās gultas man atgādina Padomju laiku slimnīcu un bērnu dārzu gultiņas... Es savulaik tādā gulēju bērnu dārzā... Kā reiz tāda pati:)

    AtbildētDzēst
  10. Gultas mums guļamistabā stāvēja rindās un forši bija , metot gandrīz salto pār augsto galvgali, iegāzties kaimiņienes gultiņā, kas bija nākamā no manējās.

    AtbildētDzēst
  11. paldies par jaukām un jaunām idejām. nevarēju nociesties un pievienot savu listi:

    man ir abiem bērniem kristībās dāvināts vīns kuru var ilgstoši uzglabāt;
    no dzimšanas brīža gumijas uzlīme un rokassprādze no slimnīcas dzemdību nodaļas;
    filca pirmie apavi, un kleitas ar stāstu:)
    mazo dienasgrāmatas - rakstu abiem par visu svarīgo līdz skolas gaitām
    protams sudraba karotītes, rotas lietas
    vecāpūra lāce kur to visu salikt - viena mantota bet puikam jāpērk
    sudraba un zelta monētas gan mantotas gan dāvinātās
    koka lokomatīve - to uzdāvināja uz kristībām
    arī kristību tērpi - puikam bija lina krekls un bikšeles
    arī drukātas bildes kas ir dāvinātas fotorāmīšos
    noteikti arī centīšos saglabāt mīļāko mantiņu - tāds ir manam vīram no bērnības - lācītis kurš rūc:)

    no savām lietām laikam neko unikālāku nepiebildīšu bet receptes, kāzu klietu, kurpes - kuras ir bijušas īpaši mīļas un arī kleitas.
    nesen saņēmu no vīramātes skaistu mežģīņu kleitu no īstām mežģīnēm tādu smagnēju bet ļoti ļoti skaistu to es noteikti nodošu tālāk savai meitai.

    man pašai ir meita un dēls un reizēm es domāju ko es gribētu nodot tālāk savai vedeklai kas ienāks kādreiz mūsu ģimenē? noteikti tam jābūt kaut kam īpašam, bet vai no dzimtas? ko jūs domājat?

    AtbildētDzēst