otrdiena, 2012. gada 6. marts

Izstādes apskats Nr.1.


Iepriekšējā Mini Dienā solījos, ka turpmāk katru sestdienu kopā ar lielo meitu (5 gadi, vārdā Maija) došos uz kādu izstādi, lai veiktu nelielu eksperimentu un apskatītu kādu iespaidu māksla uz viņu atstāj ilgstošākā laika posmā. Tad lūk, sākām ar manu dārgo un talantīgo kolēģu no laikraksta Diena, Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna izstādi "Pacieties" apmeklējumu. 

Līdzi ņēmu arī dēlu Andreju (1,8 gadi), kurš bija ne mazāk ieinteresēts un dzīvesbiedru Māri. Bijām sajūsmā. Eksponātu nav daudz, bet tie ir grandiozi - gluži mūsu gaumē. Ideāli piemēroti apmeklējumam ar bērniem, jo katru objektu vari rūpīgi apskatīt, nav jāskrien no vienas gleznas pie otras un tā 4 stāvos. Te viss ir izvietots vienā līmenī un kopumā ir, manuprāt, 5 mākslas darbi.

Pacieties.

Mums ļoti paveicās, jo par ģimenes biļeti tikām arī uz gleznotāja Herberta Ernesta Siliņa izstādi, kura bija atvērta pēdējo dienu.

Pacieties.

Lai padarītu izstādes apmeklējumu interesantu, bērniem bija jāizvēlās 1 mākslas darbs, kuš visvairāk iet pie sirds, bet noslēgumā Maija drīkstēja izvēlēties kādu no muzeja atklātnītēm/kartiņām. Meitai teicu, ka turpmāk apmeklējot muzeju katru reizi varēsi izvēlēties vienu kartiņu un mēs tās krāsim. Ziniet ko viņa atbildēja? "Forši! Tas ir tāpat kā krāt krūzes no kino apmeklējumie!"(Ticiet man, viņa ceļas un krīt par tām krūzēm.)

Maijas favorītdarbs no izstādes Pacieties.

Bet te meita redzama ar viņasprāt labāko Herberta Ernesta Siliņa gleznu.
Izstāde apskatāma līdz 18.martam LNMM izsāžu zālē Arsenāls Torņa ielā 1.

4 komentāri:

  1. Ļoti jauka tradīcija, īpaši, ja visa ģimene sestdienas rītos var būt kopā.
    Un īpaši apsveicami, ka bērni jau agrīnā vecumā tiek iepazīstināti arī ar latviešu māksliniekiem.

    AtbildētDzēst
  2. Patiesībā, ir vienkārši forši paplašināt bērnu redzesloku....tas ir būtiski viņu personības attīstība, jau kā pieaugušam, lai cilvēks rastu savu īsto vietu un dzīves jēgu:)

    AtbildētDzēst
  3. Ļoti laba ideja. Mūsu vecāki regulāri ar mums gāja uz izstādēm. Nevar gan teikt, ka es daudz no tā atceros, bet par sliktu man tas noteikti nenāca.

    AtbildētDzēst
  4. Piekrītu, ka nekad nav par agru bērnu sākt iepazīstināt ar mākslu.
    Atceros, ka ar savu četrgadīgo dēlu apmeklēju Heinrihsonu ģimenes izstādi. Viņš ļoti ilgi kavējās pie Ivara Heinrihsona lielformāta gleznas, kur bija atainoti zirgi. Un tad man jautāja- kas tās par strīpiņām. Es atkāpos no gleznas un sāku viņam skaidrot, ka, pēc manām domām, tas ir vējš, kas rodas zirgiem skrienot. viņš noklausījās, piegāja tuvāk un teica- nē, mammu, tās ir tādas caurspīdīgas trosītes. Tad sapratu, ka visu to laiku viņš ir pētījis kā tā glezna pie griestiem piestiprināta. Nu re, to viņš arī tajā reizē apguva- ka gleznas pie griestiem var piestiprināt ar caurspīdīgām trosītēm :)

    AtbildētDzēst