trešdiena, 2011. gada 30. novembris

Svētkos apmainies ar paštaisītām kartiņām!


ZIEMASSVĒTKU SVEICIENU APMAIŅAS PUNKTS IR ATKLĀTS!


Ideja
Bērni un pieaugušie vēstuļu veidā apmainās ar paštaisītām svētku kartiņām. Visticamāk, ka sūtītājs un saņēmējs savstarpēji nav pazīstami, tādēļ visus gaida pārsteigums. Pilsētu vai valstu ierobežojumi nepastāv - tā ir globāla akcija! Visiem un visur!

Kas jādara?

1. Lai piedalītos šajā akcijā, līdz 12. decembrim atsūtiet e-pastu, ka vēlaties piedalīties, pievienojot bērna vai savu vārdu un uzvārdu uz e-pastu: kidsgazette@gmail.com Par katru cilvēku jāsūta atsevišķs e-pasts.

2. Līdz 12. decembrim pretī saņemsiet kādas citas personas e-pastu. Un savā satarpā norunāsiet un vienosieties par adresēm.

Piemērs:  Uz kidsgazette@gmail.com saņemu e-pastu no Annas. Pēc 2 dienām atnāk e-pasts no Zanes. Es jūs salinkoju un jūs tālāk sarunājat - Anna sūta Zanei, bet Zane - Annai. Ceru, ka izskaidroju.

Atšķirībā no pagājuša gada, princips ir savādāks, bet nodrošina, ka neviens nekrāpsies un jutīsies atbildīgs! Lai līksmi Ziemassvētki un jautra kartiņu sūtīšana!

Pēcāk aicinu sūtīt atsauksmes un fotogrāfijas, kur esat redzami "laimīgie JŪS" ar kartiņām. Labprāt publicēšu!

P.S. Ja kāds nesaņem pretī "vēstuļu drauga" e-pastu - lūdzu nekautrējieties - RAKSTIET. Jo arī es esmu tikai cilvēks un varu pieļaut kļūdas, ka kāds nejauši paslīd garām. Bet es no sirds centīšos, lai viss izdotos!

Jūsu uzticamā blogere s.

otrdiena, 2011. gada 29. novembris

Modeerska Huset rudens/ziema '11/12.


Kādi ir jūsu iecienītākie bērnu apģerbu veikali? Manu bērnu skapī lielākā daļa drēbes pirktas Lindex, ZARA, H&M, Polarn O. Pyret. Ja tā paskatās - zviedri dominē. Un iespējams tieši tādēļ ievēroju jauno apģērbu zīmolu Modeerska Huset no Gēteburgas. 100 ekoloģiski, piemēroti bērniem vecumā no dzimšanas līdz 5-6 gadu vecumam. Apģērbu apdrukas ir unikālas, jo veidotas speciāli Modeerska Huset, un pieejamas ierobežotā daudzumā.








Foto: Publicitātes materiāls.

svētdiena, 2011. gada 27. novembris

5 dienas līdz startam.


Tas brīdis beidzot ir klāt! Piektdien pie jums nonāks pirmais Kids Gazette online žurnāls. Esmu priecīga, jo darbiņš ir padarīts un tagad laiks ballītei . Lai nosvinētu 3 mēnešu darbu esmu iecerējusi sarīkot kokteiļu vakaru nepiespiestā gaisotnē. Labprāt uzaicinātu ciemos jūs visus, bet vietu skaits ir ierobežots. Tādēļ, lai vismaz daži no jums (15 ģimenes, dāmas, kungi un atbalstītāji) tiktu - komentāru sadaļā ierakstiet savu vārdu un nācēju aptuveno skaitu. Vakara izskaņā random.org izlozēs laimīgos 15! Es tik ļoti gribu jūs satikt, lasītāji!

KONKURSA REZULTĀTI

Un izloze var sākties!

Labvakar! Noslēdzoties konkursam laimīgie uzvarētāji ir (lasīt secībā no augšas) - Diana 2, Marta 3, kristīne 2, Elīna1, Agnese 5, Barba 2, Baiba 2, Liene 2, Kristīne 2, Annakanna 1, Inga 2, Ilze +1mazs + 1 liels, Ritva un Keita, Kristīne R. 2. Gaidīšu jūs visus ciemos! Paldies pārējiem - jūs taču zināt, ka gribētu redzēt visus, visus!

sestdiena, 2011. gada 26. novembris

Dzīve uz ātro!


Pēc dabas esmu precīza un dzīvoju pēc plāna, tādēļ visticamāk, ka šodien jums blogā vajadzētu lasīt manu nedēļas apkopojumu. Taču mēdz būt atkāpes no normas, kuras iepriekš nav iespējams paredzēt. Mamma nesen sarakstīja dzejoli, un priekšlasījumā to klausījos ar smaidu sejā. Vakar viņai teicu: "Vai iedosi man dzejoli? Gribu ielikt blogā ne grāmatā - uz ātro! " Masmma uzsmaidīja un starp daudziem citiem sameklēja manu favorītu. Tagad tas nonācis līdz jums mīļie! Baudiet un smaidiet!

RIMI VEIKALĀ

Man te kaut ko vajadzēja
Uz ātro.
Te ir mans Paradīzes Dārzs
Uz ātro.
Te viss izaug pats - 
Iepakots.
Ne ievītis, ne iepuvis
Tik tikko dzīvs
Bez zemes smaržas
Uz ātro.

Bet man te kaut ko vajadzēja
Ā, maizi!
Tās vārpas glāstošās gar ceļgaliem
Gan piedomāšu pati.
Vēl čipši, coca-cola un makaroni bērniem
Tās acis mirdzošās zem ābelēm un ķiršiem
Nekur jau nepaliks
Gan paši vēlāk sapratīs.
Bet šoreiz gan
Uz ātro.

Bet man te kaut ko vajadzēja
Ā, vijīgi spīdošus matus
Uz ātro.
Šampūns un balzāms vienā
Balzāms.
Nē, ūdeni man vajadzēja
Tīru reibinošu avota ūdeni
No pudeles uz ātro
Tikai šo vienu reizi
Gar kasi skrienot
"Kas Jauns" citu dzīvēs?
Manējā - viss pa vecam
Uz ātro.

Autore Katrīna Rikarde

ceturtdiena, 2011. gada 24. novembris

4. pietura Lāča dzīvē.


Kad biju Francijā, Evelīnas mamma atsūtīja fotogrāfiju, kur jaunā dāma redzama ar Ceļotāju. Ziniet, kāda bija mana pirmā doma? - filma Green Card (Zaļā karte), ar Žerāru Depardjē un Endiju Makdauelu galvenajās lomās, kur viņi izliekas par precētu pāri un savā Ņujorkas dzīvoklī fotogrāfējas uzburot ainiņas no alpiem, džungļiem utt. Te, savukārt mazā Evelīna pozē ragaviņās uz savas istabas sienu fona. Vai nav jauki? Ja arī jums rodas iedvesma šādas bildes uztaisīt - laipni aicināti! Pēcāk ielikšu blogā. Bet tagad atgriežamies pie Lāča...

ANKETA

1. Kur Tu sastapi lāci?
Ooo.. mīļo smaržīgo zemeņu lācīti man iedeva māsīca Dārta, kad ciemojās pie manis! Biju ļoti priecīga sastapt savu jauno draugu un steidzu viņam izrādīt savu istabu un spēļu mantas!

2. Ko jūs kopā darījāt?
Pirmo, lācim parādīju savu jauno mākoņu istabu, kurā mēs kopā spēlējāmies un lēkājām.. tiešām, gluži kā mākoņos! Vēlāk steidzu lācim nodemonstrēt tikko iegūtās, Latvijā ražotās ziemas ragaviņas, kuras man sagādāja mamma - lācītim ļoti patika! Lācis pie manis viesojās divas nedēļas, es tik ļoti viņu iemīļoju, ka vēlējos paņemt līdzi ceļojumā uz Ēģipti – mums abiem ļoti patika! Tur mēs spēlējāmies, sauļojāmies, peldējāmies..hmm.. lācis gan peldēties negāja.. tikai nevaru saprast kāpēc..?!

3.Kas viņam garšo?
Mans un tagad arī lācīša mīļākais ēdiens ir gardā brokastu omletīte!

Kadri no filmas Green Card



trešdiena, 2011. gada 23. novembris

Mammu diena. Gatavojamies svētkiem.

Čau mammas un draudzenes! Parasti gan šajā rubrikā žurnālu neliktu, bet vienmēr ir izņēmumi. Pirmkārt līdz Ziemassvētkiem palicis pavisam nedaudz, tādēļ svinēšanai varētu gatavoties jau laikus. Gifted Magazine ir ne vien lielisks ceļvedis dāvanu izvēlē, bet žurnālā atrodamas arī daudzas, par BRĪVU izprintējamas lietas, piemēram - kalendārs, dāvanu kartiņas, atklātnes. Iesaku apskatīt arī pagājušā gada numuru, jo, iespējams, atradīsiet kādu ideju dāvanām, kuras var pagatavot pašu rokām. Es atradu! Un otrkārt - dāvanu sarakstā, 61. lpp. redzami QooQoo legingi. Aļona, tā tik turēt!




Šoreiz mēs varētu padalīties ar idejām labām dāvanām - varbūt zināt kādas mājaslapas, kurās smelties iedvesmu? Ko saņēmāt dāvanā pagājušajos Ziemassvētkos un ko dāvinājāt citiem? Varbūt jūs neaizraujaties ar dāvināšanu - tas arī būtu interesanti. Mēs, piemēram, ģimenē rīkojam loteriju, kurā katrs izvelk savu "draudziņu" un slepeni sagatavo viņam dāvanu, bet bērni, protams, tiek apdāvināti. Mammai uzdāvināju paštaisītu desertu recepšu grāmatu, bet dzīvesbiedram mini izmēra fotoalbūmu. Šogad gan vēl neesmu izdomājusi ko dāvināšu. Un jūs?

Noslēgums.

Otrdiena bez bloga ieraksta - briesmīgi! Mīnuss manā kontā, bet pluss par labajiem darbiem, kurus paveicu un kuru augļus jau pavisam drīz varēsiet baudīt! Vienmēr esmu pārstāvējusi viedokli - "Labs darbiņš, kas padarīts", tādēļ šodien beidzamais un svēti solītais ieraksts par pēdējām divām dienām Parīzē. Šis brauciens kārtējo reizi bija atzīšanās mīlestībā visam skaistajam, garšīgajam un modīgajam. Lai dzīvo Parīze un uz drīzu tikšanos...!

Sestdiena.

Dienu sākam tā pavēlāk. Dodamies uz iecienīto brokastu vietu, kur mielojamies ar vietējiem gardumiem, rakstam kartiņas mājiniekiem un dažiem bloga lasītājiem (tā ir tradīcija). Pēcāk diena var sākties:

Šī iela, kas atradās 3 min attālumā no vietas, kur dzīvojām ir gardēžu A MUST SEE!

Sieri.

Zivis. Katru rītu un vakaru iela tiek mazgāta, tādēļ viss, burtiski, smaržo!

Gaļas produkti. Saimnieks aiz letes.

Dārzeņu un augļu stendi. Paldies - tomāti, avenes un mango bija garšīgi!

Labākā maiznīca ielā. Izceļas ar sarkanu jumtiņu.

Un ziedi, ziedi, ziedi.
Tālāk mūsu ceļš veda no pirmā, cauri trešajam, līdz vienpadsmitajam rajonam. Iesaku ceļojumu sākt no vietas, kur krustojas Rue Montorgueil un Rue Etien Marcel, turpinot taisni pa Rue aux Ours, līdz pat Boulevard Beaumarchais. Kas tad atrodas uz šīs ielas? Pirmkārt atmosfēra ir relaksējoši mierīga, pa ceļam ir "slēgta" tipa dārzs, kuram riņķī ceļas augsts mūris, kā arī neliels parciņš 4 ielu krustojumā, kā arī...

Pilnīgi necils bārs, kurš naktī pārvēršas līdz nepazīšanai. (Iepazinu savā pirmajā Parīzes braucienā. Pulcējas "turīgie" boho dzīves cienītāji. Grezns interjers ar samta drapērijām un zelta lustrām.)

Slavenā Pērle, kurā atpūtās skandalozais Galjano, bet pēc vārdu apmaiņas ar kafejnīcas apmeklētājiem zaudēja darbu Dior.

Ķīniešu/japāņu lietu veikaliņš. Glīti kimono un papīra baloni pa 3 eiro.
Tagad esam nonākuši līdz Boulevard Beaumarchais, pagriežamies pa kreisi. Meklējam adresi - 111 un veikalu Merci. Obligāti jāredz ja patīk dizaina interjera lietas par saprātīgām un ne tik saprātīgām cenām. Lieliska apģērbu nodaļa un "skaisto" cilvēku kafejnīca!

Ieeja caur nelielu pagalmu.


Šādas plastmasas maisiņu vāzes varat iegādāties Merci.

Vai arī papīra kedas...
Izejot no Merci, atkal griežaties pa kreisi un 20 metru atālumā ir lielākais Paīzes Bon Ton veikals. Keitas Mosas mazās līgavas māsas bija ģērbušās Bon Ton kleitās. Veikals, kas nebeidz pārsteigt. Nav obligāti nekas jāpērk... jo mēs arī tikai izstaigājām un apskatījām burvīgās dekorācijas.

Bon Ton telpās atrodas bērnu frizētava un...

... retro fotoautomāts, kur par 2 eiro varat ietērpties jautrās parūkās,aksesuāros un 4 min iegūt neaizmirstamus attēlus.
Tālāk ar tuvējo metro braucām uz sesto rajonu, kur vienkārši klīdām pa ielām un baudījām vietējo dzīvi - sēdējām pie strūklakas un ēdām pankūkas ar cukuru.

Kad Maijiņa bija iemigusi un Luksemburgas dārzs jau slēgts (ap plkst. 17.00), devāmie līdz pat Boulevard du Montparnasse. Piestāju adresē nr 108, kafejnīcā Le Dome.

Šajā vietā pirms daudziem, patiešām daudziem gadiem kafiju dzēra un filozofiskās sarunās grima latviešu dižens mākslinieks Rūdolfs Pinnis ar sievu Elvīru. Vai nav skaisti? 
Un tā ir Parīze naktī no Pont Neuf.


Svētdiena.

Ziniet, ir viena diena, kuru es mīlu šajā pilsētā, un tā ir svētdiena. Ielās valda īpašs miers, ļaudis ilgi guļ un pēc dienišķās maizes ap pulksten pusdeviņiem dodās tikai izsalkušie un mēs.

Vēlāk gan mūsu ceļš aizveda uz Pompidū muzeju. Apmeklējiet obligāti un kopā ar bērniem, jo pie mākslas ir jāradina jau no mazotnes. Tā kā pamata ekspozīciju jau biju apskatījusi pagājušajā reizē, tad šoreiz apskatījām japāņu multimākslinieces Yayoi Kusamas izstādi. Iespaidīgi un pārsteidzoši. Maijai patika. Man arī!

Par kvalitāti piedodiet - nebija atļauts fotogrāfēt.





Protams, izvizinājāmies arī eskolātorā. Protams! Un lūk kāds skats no augšas:




Ko tālāk, mammīt? jautā Maijiņa. Paķērām Mc Donaldā smoothie un uz Tilerī prom, jo svētdienas ir ģimeņu dienas arī Parīzē. Tilerī ir jauks spēļu laukums, kur sajusties kā vietējam un sprast kāds ir īstens franču bērnu dress code. Tas ir atkal cits stāsts!

Pagaidiet! Vienu bildīti pie Luvras.

Un te es apstādināju laiku! Vai jums tā nešķiet?!

Pēc rotaļu laukuma devāmies līdz pat Elizejas laukiem, un vai zināt kas tur bija?! 20 metru attālumā ar limuzīnu piebrauca Selma Haijeka un Antonio Banderass. Milzīgi pūļi - neko neredzēju! Bet tas nekas - sajūta tāpat bija īpaša!

Kaut kā tā! Viņi prezentēja Puss in the boots filmu.
Vakars beidzās ar pastaigu pa St Honore un...

Lanvin modes nama skatlogs. St Honore atrodas visi vis-vis šikākie veikali Parīzē un uz šīs ielas mitinās Sarkozī kungs ar kundzi.
...un desertu Laduree kafejnīcā.

Es jums atzīšos - tie Laduree rožu macaroni mani nobeigs! Garšīgākais ēdiens pasaulē! Varu ēst un ēst.

Viss. Priekškars aizveras līdz nākošajai reizei.

pirmdiena, 2011. gada 21. novembris

Mājupceļš. /*Going Home.

Labdien pirmdienā! Šodien dodos mājās, bet noslēdzošo stāstu par Parīzi (ne mazāk aizraujošu) lasiet jau rīt. Pagaidām, lai jūs iepriecina japāņu multimākslinieces Yayoi Kusamas atziņa, kuras izstādi apmeklēju vakardien. Viņas teiktais šķita neticami, jo savos mākslas darbos es vienmēr paraksta vietā lieku punktu vai rakstu "bindu", kas tieši to arī nozīmē. Neparasts un patīkams atklājums... Iespējams, tā nav vienīgā mūsu kopējā iezīme!

sestdiena, 2011. gada 19. novembris

Cetrutā ceļojuma diena. / *4th Day Paris.

Sveiki sestdienā! Ceru, valsts svētkus esat nosvinējuši godam un pateicoties jums Rīga starot staro, bet mēs bijām Disnejlendā.


Vai šo vietu varētu godam saukt par amerikāņu sapņu zemi?! Cerams, ka nē, jo galvenā dienas rezolūcija ir - naudas mašīna. Disnejlendā tu neko nevari dabūt par brīvu: nofotogrāfējies un sabučo Mikiju par 15 eiro; suvenīru veikalā pērc piespraudi, bet Tev neaizmirst piedāvāt akcijas Zvārgulīti; negribi stāvēt rindā - nopērc "quick pass" utt. Man ir dalītas jūtas par šo vietu, jo no vienas puses man prieks, ka meitai smaids līdz ausīm un, jāatzīst ka parks arī ļoti skaists, BET bez 150 eiro uz turieni var nemaz nebraukt! Ieeja mums izmaksāja 112 eiro, metro turp atpakaļ 14 eiro, popkorns Disneja traukā 9 eiro, salāti + sviestmaize + kakao 16 eiro, neiztrukstošais suvenīrs 12 eiro. Vienreiz esmu ar mieru, bet mīļie vecāki - ja jums ir prātīgāks veids kā iztērēt šo naudiņu - dariet tā! Neko nepalaidīsiet garām, un varu teikt, ka Maijiņa bija tkpat priecīga arī par Zinātnes centru, kas salīdzinoši maksāja 10 reizes lētāk. Bet lūk skaistie mirkļi pasaku valstī Disnejlendā!


Esam klāt!
Šī patiešām ir pasaku pils! Apbrīnojami skaista, sevišķi saulrietā.
Skats uz Disnejlendu no Alises torņa.
Parkā jau skan Ziemassvētku dziesmas un pašā vidū liela, liela egle.
Jaukākais brīdis, kad varēja pastāvēt blakus Mikijam.
Dienas noslēguma parāde, kad ielās izbrauc bērnu iecienītie multfilmu varoņi.