otrdiena, 2011. gada 6. decembris

Mammu diena. Draudzība.



No mīlestības līdz naidam ir viens solis, jo sevišķi šajā globalizācijas laikmetā, kad mums visiem nākas sadzīvot uz vienas planētas. Melnie kopā ar baltajiem, musulmaņi ar kristiešiem un latvieši ar krieviem. Tādēļ starptautiskā organizācija UNHATE sadarbībā ar United Colors of Benetton aicina cilvēkus būt iecietīgiem vienam pret otru un dāvāt pasaulei vairāk mīlestības. Benetton vienmēr izcēlušies ar savām - visām rasēm draudzīgajām reklāmas kampaņām, bet šī ir īpaša. Iesaistītās personas Amerikas Savienoto Valstu prezidents Baraks Obama, Vācijas kanclere Angela Merkele, kā arī ikviens no mums.

Vakar šajā draudzības sakarā izlasīju pētījumu, ka  75% bērnu līdz 6 gadu vecumam izveidojas sava draugu kompānija, kas izrādās pēcāk dzīvē palīdz dibināt jaunus kontaktus, būt par sevi pārliecinātiem un vairāk veiksmīgiem. Ir gan viens mīnuss - izteiktāka vientulības sajūta. Manai meitai (4 gadi) gan vēl, manuprāt nav izveidojies savs draugu un uzticamo vienaudžu loks. Dažreiz viņa ir teikusi: "Mammu, Kārlis ar mani negrib draudzēties!" Parasti atbildu: "Tas nekas, jo bērnu dārza grupiņā noteikti ir kāds, kas labprāt ar tevi rotaļātos." Ikviens šāds atraidījums, protams, sāpina mazo sirsniņu. Bet kā mierināt bērnu? Kādas ir jūsu metodes?

UNHATE akcijas plakāts. Neesmu pārliecināta, ka politiķu iesaistīšana ir labākā izvēle, bet jāatzīst - gana asprātīgi. Starpcitu, Benetton mājaslapā varat izveidot arī savu UNHATE bildi sadaļā Kiss Wall.

4 komentāri:

  1. Ir dažādi bērni. Zinu meitas grupā citi jau sadalījušies kompānijās, kamēr citi vairāk vientuļnieki. šķiet, ka viņiem nemaz neinteresē kopīga darbošanās. Vienīgais kā rīkoties ja tavu bērnu apbižo? Drošvien, vispirms runāt ar audzinātāju.

    AtbildētDzēst
  2. Ak, šis man liekas ir viens no atbildīgākajiem un grūtākajiem uzdevumiem visā vecāku būšanā - ierādīt, ka draudzīgums ir laba lieta un mierināt bērnu, lai neķer krenķi par nedraudzīgām situācijām. Pēc manas saprašanas atstumšanas reizēs ir svarīgi bērnu uzklausīt un atbalstīt, lai vismaz no vecāku puses jūt, ka kāds viņā ir ļoti ieinteresēts. Vēl man šķiet, ka, mācot dalīties, arī palīdz veidot draudzīgumu.

    AtbildētDzēst
  3. Mums gan ir īpaša situācija es esošo četrgadnieci, viņa labāk rotaļājas b/d viena. bet mājās ļoti labprāt spēlējas ar māsu un brāli.
    Savukārt māsai arī ir jauna pieredze, kas pagaidām nav īpaši pozitīva, viņa ir gājusi jaukta vecuma grupiņā, un pēdējo gadu bija vienīgā vecākā, pārējie sākot no 5-4 gadi un uz leju. Viņa apguva izrīkošanas, sev pakļaušanas iemāņas (zinātniski:D)...tagad viņa noteikti secina, ka šīs iemaņas nekam neder ar vienaudžiem skolas klasē:)
    Savukārt brālītis ir divus gadus vecs un apkampj ik vienu ap kuru var apķerties!
    bet drāmas par draudzību b/d ir bijušas vienmēr, iemesli reizēm liekas tik neiedomājami smieklīgi, bet tā ir reāla "problēma" mazajam, tik globāla, ka par to tiek runāts un spriests.

    reāli nopietnu nedraudzību iemeslu nav bijis,vienīgi tagad mācam lielai meitai pašai saprast, kāpēc neizdodas noturēt draudzību ar visiem, bet tā nemitīgi pārlec no vienas personas pie otras, aizmirstot par pārējiem klasesbiedriem.

    AtbildētDzēst
  4. Šī, protams, ir gan sarežģīta, gan atbildīga tēma. Tomēr, manuprāt, vislabāk saprast draudzības jēgu un nozīmi bērnam var palīdzēt vispirms jau vecāku piemērs ( kā vienmēr :) )un tad - nebeidzama stāstīšana, paskaidrošana un, khm, ik pa laikam kāds neuzbāzīgs padoms daudzu gadu garumā.

    AtbildētDzēst