sestdiena, 2011. gada 26. novembris

Dzīve uz ātro!


Pēc dabas esmu precīza un dzīvoju pēc plāna, tādēļ visticamāk, ka šodien jums blogā vajadzētu lasīt manu nedēļas apkopojumu. Taču mēdz būt atkāpes no normas, kuras iepriekš nav iespējams paredzēt. Mamma nesen sarakstīja dzejoli, un priekšlasījumā to klausījos ar smaidu sejā. Vakar viņai teicu: "Vai iedosi man dzejoli? Gribu ielikt blogā ne grāmatā - uz ātro! " Masmma uzsmaidīja un starp daudziem citiem sameklēja manu favorītu. Tagad tas nonācis līdz jums mīļie! Baudiet un smaidiet!

RIMI VEIKALĀ

Man te kaut ko vajadzēja
Uz ātro.
Te ir mans Paradīzes Dārzs
Uz ātro.
Te viss izaug pats - 
Iepakots.
Ne ievītis, ne iepuvis
Tik tikko dzīvs
Bez zemes smaržas
Uz ātro.

Bet man te kaut ko vajadzēja
Ā, maizi!
Tās vārpas glāstošās gar ceļgaliem
Gan piedomāšu pati.
Vēl čipši, coca-cola un makaroni bērniem
Tās acis mirdzošās zem ābelēm un ķiršiem
Nekur jau nepaliks
Gan paši vēlāk sapratīs.
Bet šoreiz gan
Uz ātro.

Bet man te kaut ko vajadzēja
Ā, vijīgi spīdošus matus
Uz ātro.
Šampūns un balzāms vienā
Balzāms.
Nē, ūdeni man vajadzēja
Tīru reibinošu avota ūdeni
No pudeles uz ātro
Tikai šo vienu reizi
Gar kasi skrienot
"Kas Jauns" citu dzīvēs?
Manējā - viss pa vecam
Uz ātro.

Autore Katrīna Rikarde

8 komentāri:

  1. manāms skarbums un patiesība starp rindām. Un garšīga piegarša par ķiršiem un vārpām. Man patīk.

    Lanna

    AtbildētDzēst
  2. gruuti atrast vaardu ar ko raksturotu sho dzejoli, bet, lai gan neesmu drosha, ka tas ir iistais.. lietoshu vaardu TRAAPIIGS. par aciim mirdzoshajaam un aabeleem... tik skaisti pateikts. Nu, lai gan skarbs un patiess, tomeer tik briinishkjiigs un galvenais, - dziivs!
    Zane

    AtbildētDzēst
  3. :) ar mani ir tā, ka es tik gaužām reti nonāk šāda tipa veikalā, un kad nonāku, kā šodien, jūtos neomolīgi, tieši tā, uz visu skeptiski skatos, un man ir doma "aij, šo nepirkšu, labāk jau sakņu kioskā. Un to viņi stendā sauc par GAĻU. aij, nē to labāk sakņu kisokā" (mums ir advancēts sakņu kiosks, tur pat pesto mērces va nopirkt:) beidzot ar lauku gaļu.
    Nu tad šo masu drudzi ikdienā izbauda mans vīrs - jo ir preces bez kurām nevaram iztikt un kuras "uz ātro" var nopirkt Rimi.

    AtbildētDzēst
  4. Jā, dzejolis iz dzīves... Bet man kaut kā liekas, ka iet tomēr cilvēku izpratne par lietām uz labo pusi - aizvien vairāk ir Bio, Eko, Reciklēts, Pārstrādāts un no laukiem un dabīgs... Nu nav vairs tik traki - vismaz liela daļa man zināmo ļaužu ir pārvērtušies šinī ziņā un ļoti novērtē kaut drusku dārgākas, tomēr kvalitatīvas lietas ar stipru emocionālo vērtību...

    Taču tava mamma tiešām skaisti dzejo. Man saprotami. Un melodiski. Dažkārt dzejā pietrūkst melodiskuma un tā, kas dzejoli no prozas atšķir... Bet viņai tas ir. Un tāda dzeja ir bauda!...

    AtbildētDzēst
  5. Mammai būs patīkami lasīt! Bet par praktisko - jā, daudzi tagad mēģina pievērsties bio. Mamma kopā ar vīru arī audzē un ēd tikai savus dārzeņus. Mēs arī nākošgad laukos stādīsim visus iespējamos augus. Pagrabs jau tiek sagatavots.

    AtbildētDzēst
  6. Nāc uz Rimi, nāc uz Rimi, nāc uz Rimi, nāc, nāc uz Rimi, nāc uz Rimi, nāc, nāc!
    Mammucis māk labi rakstīt dzejolīšus! Īpaši var izpausties pēc Rimi apmeklējuma! :)
    Dārtucis :*

    AtbildētDzēst
  7. Eu, Santa, mamma gan mak labi rakstit! Ka tikai nebus jauzraksta kkas zurnalam... :)

    AtbildētDzēst
  8. Jā, viņa vakar PVētrai aizsutija dzejoli. Māris teicās kādam uzrakstīt mūziku. :)

    AtbildētDzēst