sestdiena, 2011. gada 22. oktobris

Melanholija. / *Melancholia.


Šodienas sleju biju iecerējusi savādāku, bet vakar vakarā noskatītā Larsa fon Trīra filma Melanholija tik ļoti iespaidoja, ka pat miegā raudāju. Ja būsiet redzējuši, tad zināsiet par ko ir stāsts, bet ja ne, tad varu pateikt priekšā - par pasaules galu. Viena no emocionālākajām un šīzīgākajām filmām pēdējo gadu laikā. Noteikti iesaku! Filmas beigās starp galvenajām varonēm ir dialogs - kā pienācīgāk sagaidīt pasaules galu. Vai uz terases ar vīna glāzi rokās, vai zaru būdā? Ideja ir par ideālo brīdi, par mirkli, kurš liek mums justies laimīgiem, un, kad nozīme ir tikai cilvēcīgajam faktoram, mīlestībai... Šis ieraksts dažam var šķist ļoti atklāts, bet tā kā sestdienās rakstu par to, kas mani iedvesmo, tad ... un šoreiz neuzrunāju jūs kā lasītājus "x", bet gan dalos ar jums kā ar savu mammu, māsu, tuvāko cilvēku. Mani mīļie lasītāji vai esat iztēlojušies, kā gribētu sagaidīt pasaules galu, zinot laiku, kad tas iestāsies? Es gribētu būt kopā ar saviem vistuvākajiem cilvēkiem - ģimeni, bērniem, tēti un mammu. Gribētu, lai esam mūsu lauku mājās un kaut ko svinam, bet pēcāk kalna malā sasēduši un sadevušies rokās neko nerunātu, tikai skatītos debesīs. Un jūs? Pat ja neticat pasaules galam... kāds ir jūsu ideālais laimes mirklis?

Šīs nedēļas iespaidi un iedvesmas avoti / *This week's inspirations:

- neparasti. / *unusual.

- patīk iepakojums. / *love the packing.

- like.

- noteikti! / *for sure!

- vienkārši māksla. / *simply art.

Mazliet Melanholijas... noskatieties video un tad spiediet Closet Visit./ *A bit of Melancholia... watch the video and then click Closet Visit.

9 komentāri:

  1. es šo filmu redzēju, bet tas pasaules gals manā izpratnē bija tikai fons...laikam katrs pa savam izprot šo filmu un katram cita informācija, ko filma sniedz.

    AtbildētDzēst
  2. Jā, protams, ka fons. Es par tiem laimes mirkļiem, par svarīgo. Kā Tev likās, Iveta? Par ko filma - interesanti, kā katrs interpretē?!

    AtbildētDzēst
  3. Nu filma aizskāra man tīri aktuālu tēmu, iekšējs piepildījums, kas ir tas, kas mums dzīvības sulu dod, dzīvesprieku, vai daram, un dzīvojam tieši tā kā vēlamies, vai tieši tā kā vajag. Man liekas, ka galvenās varones - Justines tā saucamā "slimība", vairāk bija kā organisma un garīgā prāta protests, pret to cik emocionāli nepieņemami viņai bija viss apkārt. Piemēram, viena no slimībām depresija, kas pieņemu bija varonei.
    Mana laime būs tad, kad arī es PATI būšu harmonijā ar SEVI. Laime nav tikai tas kas ir apkārt mums.
    Tā nu no sevis, ja jau atklāti, es meklēju to, kas man radoši, garīgi dos piepildījumu, gandarījumu, dzīvesprieku un laimi. Esmu pārliecinājusies, ka ar ģimeni vien nepietiek, jo ne visi ir radīti tikai ģimenei.
    Tāpēc es, noteikti "pasaules gala" brīdī, gribētu būt starp daudziem sev pat nezināmiem cilvēkiem, kādā foršā brīdī, darot ko sakarīgu, laia rī mani bērni ir kopā ar citiem bērniem: priecīgi un aizņemti. Būtībā šis "pasaules gala" brīdis ir tas ko es uztveru, kā visu dzīvi, tas kā mums jāpavada visa dzīve:) nu te varētu baigi daudz runāt, jo Lars von Trier filmas vienmēr izraisa diskusijas, iekšējas, vai atklātas, starp cilvēkiem.

    AtbildētDzēst
  4. Paldies Tev Iveta par Tādu atklātību. Un par šo tēmu patiešām varētu izvērst diskusiju garu garu garu. Personīgais piepildījums arī man nav tikai mājās... tas jau laikam redzams šajā blogā.

    AtbildētDzēst
  5. :) diemžēl, es vēl esmu šī piepildījuma meklējumos, jo tas tikai pa pusei piepilda manu kausu:)

    AtbildētDzēst
  6. ieinteresējāt, iespējams, būs jānoskatās jau šovakar šī filma.
    laimes mirkļi man šobrīd ir sāpīga tēma, jo jau gadu cīnos ar... negribu to saukt par depresiju, bet gadu nejūtos laimīga. Iespējams, ka tas ir tādēļ, ka pirms šī melnā perioda mana dzīve bija ļoti interesanta, viens no laimīgakajiem posmiem manā dzīvē. Ar mani šobrīd ir tā, ka esmu meklējumos... diemžēl, viss nevirzās un neatrisinās tik ātri kā man gribētos.
    Bet par laimes mirkļiem... tie ir tik dažādi. Un pasaules galu es gribētu sagaidīt tādā pacilātā stāvoklī,kād liekas, ka tu lidinies virs zemes un pasaule liekas tik laba un skaista. Laikam jau kopā ar saviem mīļajiem = ))

    AtbildētDzēst
  7. Dīvaini, ka Kids Gazette autore sava ieraksta pēdējā teikumā pasaules gala "sagaidīšanu" liek vienādojumā ar ideālo laimes mirkli... Filmā, ja tomēr atsaucamies uz pašu fon Trīru, kā reizi par to tiek ironizēts Bēthovena simfonijas un tā vīna kontekstā. :) Bet, turpinot par pasaules gala sagaidīšanu - nu es laikam tad saprotu Džonu, kurš nomira viens pie zirdziņiem. Varbūt gļēvi, bet tik cilvēcīgi... jo kāds gan kaifs būtu sadoties rokās un skatīties, kā tavi tuvie acu priekšā cieš un iet bojā, un tu neko, itin neko nevari darīt viņu labā? Jā, un vēl brīnos, ka pat fon Trīrs rosina uz klišejām. Varbūt viņa varonei Justīnei par dzīvību uz zemes tomēr bija zināma taisnība... (Jau iepriekš atvainojos, ka to saku bērnu tēmai veltītā blogā...)
    Par ideālo laimes mirkli - vai to var noorganizēt? Vai to var izprātot? Tad, kad visi tavas dzīves zobratiņi ir saslēgušies sava pareizajā, vienotajā ritmā un apkārtējais fons liek tavai iekšējai mūzikai skanēt īpaši dzidri, un to laimes sajūtu jau nesniedz ne vīns, ne terase, ne 9.simfonija, ne padarītie darbi, bet konteksts, kādā tas ir izkārtojies dzīvē saskaņā ar tavu iekšējo būtību. Tie rituāli, piem., kāzas, būtībā bija ārējie atribūti, kam pašiem par sevi nepiemita spēja padarīt laimīgu. Ai, noguru rakstot! :)

    AtbildētDzēst
  8. Žēl, ka noguri... smuki rakstīji! Man bija interesanti!

    AtbildētDzēst
  9. Filmu neesmu redzējusi, bet esmu domājusi gan par pasaules galu,gan par to,ar ko kopā vēlētos būs, noteikti gribētu būt kopā ar saviem mīļajiem,mājās,siltumā,viens otram cieši blakus un lai man būtu vislielākā ticība tam,ka mēs esam un arī pēc tam būsim kopā. Un paspēt pateikt nepateikto,atvainoties par pāri darīto un neatlaist vienam otru vaļā.

    AtbildētDzēst