pirmdiena, 2011. gada 20. jūnijs

Anna Skladmann un fotogrāfiju sērija Little Adults. / *Anna Skladmann and photography series Little Adults.

Anna Skladmann fotogrāmata Little Adults ir grāmatnīcu bestselleris. / *Anna Skladmann's book Little Adults is bestseller in bookshops.

Pēdējos pāris gadus Anna Skladmann pavadījusi starp Ņujorku un Krieviju fotogrāfējot bērnus, kas nāk no priviliģētām un ļoti turīgām krievu tautības ģimenēm. Kad 2000. gadā Anna viesojoties savu vecāku dzimtenē apmeklēja kādu jaunā gada ballīti, viņa bija pārsteigta cik pieauguši un manierīgi ir viņas vienaudži. Pēc 10 gadiem, kad Anna jau pierādījusi sevi kā izcilu fotogrāfi, viņa atgriezās Kievijā un iemūžināja tā saucamo elitāro jaunatni. Pēc fotogrāfes domām tie ir bērni, kas lieliski zina, ko vēlas un mērķtiecīgi to arī iegūst. Vai viņi ir laimīgi un vecāku nodrošinātais priviliģētais statuss izrādījies laimīgā loze - rādīs laiks. Taču Annas plāni ir ambiciozi, jo viņa cer šos pašus mazos "kundziņus un dāmas" atkārtoti fotogrāfēt pēc 10 gadiem.

*Last few years Anna Skladmann has spent between New York and Russia, making photographs of children from privileged and rich Russian families. When visiting her parent's motherland in year 2000, she attended a New Year's party and was surprised how grown up and mannered her peers were. After 10 years, when Anna has proved herself as a great photographer, she returned to Russia and captured the elite youth. To her mind these kids really know what they want, and know how to get it. Time will show, weather they are happy and the privileged status offered by their parents has been the lucky ticket. But Anna's plans are ambitious, as she plans to capture these little "sirs and ladies" once more in 10 years.

Nastja kostīmu istabā. (Maskava 2009.gads.) / *Nastia inside the costumery wardrobe. (Moscow 2009.)

Vova, vectēvam piederošajā teātrī. (Maskava 2010. gads.) / *Vova in his grandfather's theater. (Moscow 2010.)

Liza, Katja un Sofija mammas juvelierizstrādājumu veikalā. (Maskava 2009.gads.) / *Liza, Katya and Sofia in her mother's jewelery store. (Moscow 2009.)

Eva savā dzīvojamajā istabā. (Maskava 2008.gads.) / *Eva in her living room. (Moscow 2008.)






10 comments:

  1. Ar visu manu [it kā] atvērto domāšanu tomēr jāatzīst, ka šie tipāži neizraisa patiku ... kā no filmām par augstprātīgajiem, izlutinātajiem, nežēlīgajiem bagāto vecāku bērneļiem

    AtbildētDzēst
  2. kāds ir šī bloga mesidžs? paradīt kleitu un pateikt, re kā smuki saģērbti?

    AtbildētDzēst
  3. lielisks projekts. tas ir tāpat kā ar labām dzīvesstāstu intervijām, kuras arī ir vēlams atkārtot pēc kāda ilgāka laika posma, lai veiktu salīdzinājumus, utt.
    cerams autorei izdosies sava projekta mērķus sasniegt :)

    AtbildētDzēst
  4. Bērni šeit neizskatās pēc bērniem.. mazas, skaisti tērptas nelaimes čupiņas. Man kkā vairāk patīk parasti bērni "kartupeļu maisos" tērpti.

    AtbildētDzēst
  5. Nekad neesmu varējusi saprast, kāpēc bērniem ir jālaupa bērnība un jāliek viņiem izskatīties kā pieaugušajiem...

    AtbildētDzēst
  6. šim blogam nav vairāk jēgas kā vien autores personīgo "vaimandieniņciksmuki" atradumi.. diemžēl. bez dziļākas vai kādas jaunas, interesantas idejas, kas būtu praktiski pielietojama visām tām "parastajām ģimenēm", kas dzīvo reālajā pasaulē!

    AtbildētDzēst
  7. Vairums anonīmi un dikti drūmi. Jauks ieraksts, bildes gan jau redzēju, bet tik un tā patīk. :)
    Un viedoklis par to, ka ļoti turīgu bērnu atvases ir nelaimīgas ir muļķīgs. Esot "privātskolu" produktam ar cilvēkiem, kas nākuši no miljardieru ģimenēm, draugu lokā es varu viennozīmīgi to apgāzt. Nauda nav laime, bet tajā pat laikā nauda nav nelaime un tādu nepadara ikvienu. Ticiet vai neticiet, bet daudzi no šiem cilvēkiem ir brīnišķīgi pasaules pilsoņi, brīnišķīgāki par tik daudziem skaudīgiem latviešiem, kas ļoti bieži izvēlas attālināties no savu vecāku sansiegumiem un būt veiksmīgi pašu spēkiem.
    Nav jāienīst bērni tikai tāpēc, ka viņiem ir vairāk dots, ka dažam labam komentētājam. Un ir taču skaidrs, ka vairums "kostīmu" ir mugurā šiem bērniem dēļ bildes, lai parādītu vidi utml.

    Paldies Santa
    Elizabete

    AtbildētDzēst
  8. Esmu izlogojusies no sava profila, tāpēc būša a la anonīmā, bet citādi, bildēm nav ne vainas un arī mana pirmā ideja bija - tādi laimīgi neizskatās, taču, ja Santa būtu pievienojusi tos pastāstiņus, kas pavadīja šīs bildes un kurus es jau paspēju izlasīt citā blogā, pašas bildes iegūtu citu nokrāsu. Pavadošie stāsti bija ļoti saistoši un bildes bez tiem runā divdomīgā valodā.

    Kni

    AtbildētDzēst
  9. Liels paldies visiem par viedokli. Un piekrītu, ka nav nozīmes vai esi bagāts vai nabags. Bērnam svarīgi, lai pavadi ar viņu kopā laiku.

    AtbildētDzēst
  10. interesanta tēma. es esmu no tiem,kam viss ir jasansiedz ar smahu darbu, un man ir nacies būt blakus cilvēkiem,kas aridzan strādā, bet viņiem- lai paceltos spārnos, bijis vecāku pasniegtais skrejceļš, sākumkapitāls, izglītiba utml. Smukas bildes no tā visa uztaisīt var un kā vēl, man kā fotogrāfam aridzan tas liekas interesanti, taču tieši tā- tas vai viņi būs laimīgi dzīvē, viennozimigi nav atkarigs no naudas. es arī kadreiz domāju,jo turigaki būs mani klienti, jo neciešamāki viņi būs. bet šobrid ir otradi, ar šiem cilvekiem ir daudz vieglāk strādāt nekā biju domājusi, un viņi visi ir ļoti patīkami. Ši ir ļoti diskutabla tēma. bet piekritu ierakstam,ka pavadošie stāsti te būtu bijuši vēlami. taču aridzan nepiekritu viedoklim,ka latvieši ir skaudīgi utt. visur un vuienmer būs skaudigie un neskaudigie.

    AtbildētDzēst