pirmdiena, 2011. gada 14. marts

Bērnība kā Pepijai. / *Pippi's childhood.



Dizainers ar lielo burtu. Mākslinieks. Radoša personība. Strādīgs līdz kaulam. Tas ir Alessandro Sartori - ZZegna radošais direktors. Izskatā absolūti perfekts, savu stilu izkopis līdz pēdējai vīlei. Un kā nu bez tā, ja visa dzīve ir saistīta ar modi. Viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Milāna. Alessandro mitinās kādā rūpnieciskas izcelsmes ēkā, dzīvoklī, kuru apsargā metāla stieples suns. Interjers ir atturīgs un ļoti mūsdienīgs. Tāds ir arī šis talantīgais dizainers, kura stils tiek novērtēts aizvien vairāk. Par to liecina jūsmīgās modes nedēļu recenzijas. Bet Alessandro es aicināju uz interviju, lai uzzinātu kaut ko vairāk par viņa bērnību un skatu uz dzīvi, jo viņš ir viens no tiem retajiem pieaugušajiem, kurš spēj priecāties kā bērns.

*A great designer. Artist. Creative personality. Work loving. It is Alessandro Sartori - the creative director of ZZegna. Looks absolutely perfect, has cultivated his own style to the last stitch. But can't imagine him to be different if all his life is connected with fashion. He lives in Milan. Alessandro owns an apartment in a house that originally was a factory or something, and has a guard dog made from metal string. The interior is reserved and very modern. He himself is that way too, the talented designer whose style is appreciated more and more. This is shown by rapturous fashion week reviews. But I did invite Alessandro for the interview, to ask him something about his childhood and view of life, because he is one of those rare persons, who can enjoy life like a kid.


Tu esi ZZegna dizainers, bet kāda bija Tava bērnības sapņu profesija?
Patiesībā, kad biju mazs gribēju būt drēbnieks, tāpat kā mana mamma. Pirms daudziem gadiem nepastāvēja dizainera profesija, tādēļ sevi iedomājos ar adatu rokās. Šobrīd gan, vairāk man patīk radīt kopainu. Radošais process ir mans lauciņš. Protams, varu piešūt kabatu, taču man nav tehniskās izglītības, lai varētu to izdarīt perfekti.

*You are a designer of ZZegna, but what was your dream profession when you were a child?
Actually, I wanted to be a tailor as my mummy. When I was little, there was not a profession of designer, so I associated myself with the sewing process. Now I love to put things together. The creative part of it is my field. Of course, I can sew a pocket, but generally I don't have the right skills to do it professionally.



Nešaubos, ka zini, kas ir Pinokio, bet vai pazīsti Buratino? (Pirms uzdevušo jautājumu nezināju, ka itāļu valodā "buratini" apzīmē marionetes.)
Piecu gadu vecumā, kad apmeklēju bērnudārzu, mēs mēdzām iestudēt nelielas ainas no Pinokio. Manuprāt tā ir labākā bērnu grāmata, kuru esmu lasījis. (Domā.) Tu man uzjundīji ļoti jaukas atmiņas. Bet buratini ir kas cits. Tā ir vēsture. Itālijas dienvidos, ir tāda tradīcija - aktieru trupa ar marionetēm braukā apkārt pa pilsētiņām un izspēlē dažādas mizanscēnas. Lelles ir taisītas no koka un saģērbtas dažādos tērpos. Šāda veida teātris ir ļoti raksturīgs Sicīlijai.

*For sure you know Pinocchio, but do you know Buratino? (Before I asked this question, didn't know that "buratini" are puppets.)
When I was 5 years old, we used to play little scenes of Pinocchio in the kindergarten. I think it was the best childhood novel I have read. (Thinking.) You reminded me of good times. But buratini has a deeper meaning. In the south of Italy, there are small theatres that travel around and play little miseenscenes. These puppets are made of wood and dressed in different clothes. This is nice and typical of Sicily.


Nosauc dažas lietas, kas Tevi iedvesmo?!
Mode ir lieta, kas pieprasa dzīvot realitātē, tas ir arī mārketings. Ja ir vajadzīgās prasmes - 60 procenti darba ir padarīts. Bet medaļai ir arī otra puse. Katru sezonu es strādāju, lai radītu kaut ko jaunu. Ļoti daudz iedvesmas gūstu no laikmetīgās mākslas - grafiti, itāļu mākslas, filmu varoņiem un radīšanas procesa kā tāda.

*Name some things that inspire you?!
Fashion is a movement that needs reality, needs marketing process. If you have the skill 60 percent is done. But there is another important part. Every season I work on something that is fresh and has a new soul. A lot of inspiration I get from contemporary art - graffiti, italian art, movie characters and the world of art as a creative process.



Kuri ir Tavi laikmetīgās mākslas iecienītākie pārstāvji?
Daudz esmu studējis klasisko mākslu. Apbrīnoju spāņu mākslinieku Diego Velazquez. Viņam bija talants redzēt cilvēku viņa niansēs. Lieliski portreti! Savukārt mūsdienu māksliniekos meklēju dziļumu, izteiksmi un skaistumu. Piemēram, Anish Kapoor. Es mīlu arī Vanessa Beecroft. Lielā cieņā man ir arī amerikāņu grafiti meistars Richard Hambleton. Kaisle - tas ir svarīgi!

*Which are your favourite contemporary artists?
I have studied classics a lot. Really admire spanish painter Diego Velazquez. He had a talent to envision. Great portraits! But in modern art I'm looking for deepness, expression and beauty. For example, Anish Kapoor. I love Vanessa Beecroft too. I also am a huge fan of american graffiti master Richard Hambleton. Passion - this is important!



No mājām Tu nevari iziet bez...
Fotoaparāta. Es to vienmēr nēsāju sev līdz. Neaizraujos ar cilvēku fotogrāfēšanu ielās - tas nav mans plauktiņš. Taču mani interesē situācijas, plakāti, grāmatas, logi. Esmu iemūžinājis tik dadz brīžu! Man ir sakrājies milzīgs arhīvs un es to daudz pētu. Starpcitu, fotogrāfēju arī ēdienu.

*You can't leave the house without...
Camera. I always carry it with me. I don't like to shoot people on the street - it is not my shelf. But I'm interested in situations, print, books, windows. I have captured so many moments! I have a huge archive and watch it a lot. By the way, I take pictures of food too.


Kādu fotoaparātu Tu lieto? Iedomājos pajautāt, jo parasti cilvēkus tas interesē.
Fotogrāfēju ar Canon un digitālo Leica. Pirms diviem mēnešiem Londonā iegādājos 1972. gada Polaroīdu metāla un ādas ietvarā. Tas ir burvīgs!

*What camera do you use?
I tkae pictures with Canon and digital Leica. Two months ago in London I bought a 1972 Polaroid in metal and leather.



Apraksti kādu savas bērnības dienu?!
Bērnība man pagāja kā Pepijai. Dzīvoju pilsētas nomalē, kur bija 3000 iedzīvotāju. Mums bija sava grāmatnīca, basketbola laukums un pat kinoteātris. Vienu dienu nevaru atminēties, taču vasarās man ļoti patika iet peldēties uz vietējo upīti.

*Describe a day from your childhood?!
I had a childhood like Pippi. I lived in the city outskirts with 3000 people. We had our own bookshop, basketball court and even a cinema. Can't remind one day, but remember, that I liked to go swimming in the nearest river.


3 lietas labas lietas. Pēdējā grāmata, ko esi lasījis, filmu, ko esi redzējis un mūziku, ko esi klausījies?
Grāmata - The boy in the suit case. Autors Lene Kaaberbol un Agnete Friis. Grāmata pilna cerību.
Filma - The Fighter. Ļoti kaislīga filma.
Mūzika - Happiness no Hurts. Man patīk viņu stils un retro/modernā enerģija.

*Good things come in three. Last book you read, movie you seen, music you listened?
Book - The boy in the suitcase. Author Lene Kaaberbol and Agnete Friis. Book full of hope.
Movie - The Fighter. Very passionate movie.
Music - Happiness from Hurts. I like their style and retro/modern energy.

2 komentāri:

  1. Man patīk gan šis vīrietis, gan viņa fashion, gan intervija!

    AtbildētDzēst
  2. Someone essentially lend a hand to make significantly posts
    I'd state. That is the very first time I frequented your website page and so far? I surprised with the analysis you made to make this actual publish incredible. Magnificent activity!

    My web site ... glass hexagon fish tank

    AtbildētDzēst