piektdiena, 2011. gada 4. marts

Berimora absolūtā dzirde.

22. februārī man laimējās iepazīties ar burvīgu cilvēku - gruzīnu kino režisoru un Arsenāla direktoru Giorgiju Haindravi. Pirmo reizi es viņu ieraudzīju spoguļa atspulgā un mēs saskatījāmies. Tagad es zinu, ka Giorgijs mīl Parīzi, nav redzējis Melno Gulbi un dzīvi tver kadros. Tikko sasveicinoties viņš paņem savu Nikon filmiņaparātu un palūdz vai drīkst mani nofotogrāfēt. Es samulstu un saku, ka jūtos mazliet neērti. Giorgijs atbild: "Es Jums palīdzēšu", un liek man paskatīties uz augšu...




Kādā sarunā jūs reiz teicāt, ka bērni šobrīd dzīvo nepateicīgā laikā. Ko Jūs ar to domājat?
Šis ir grūts laiks mums visiem, ne tikai bērniem. Kad ierados Latvijā un iepazinos ar vietējo situāciju, sapratu, ka man svarīgākais projekts Arsenāla ietvaros būs bērnu filmu festivāls Berimors. Filmas, kuras bērniem šobrīd tiek rādītas televīzijā ir sliktākais, ko esam pārņēmuši no rietumvalstu kultūras - tajās ir neiedomājama vardarbība. Tas pats attiecas arī uz video spēlēm, kuras pieejamas uz katra stūra. Uzskatu, ka mans pienākums kā Berimora direktoram ir iepazīstināt bērnus ar labo, skaistiem pasaku tēliem, vietējām tradīcijām. Tikpat nozīmīgs manā skatījumā ir arī veselīgs dzīvesveids, tādēļ sunītis Berimors šogad pārvietosies ar velosipēdu. Mudinu arī ģimenes ar bērniem atbalstīt mūs šajā akcijā.

Vai Jūs arī brauksiet ar riteni?
Jā, protams. Pats Dievs man to ir vēlējis.

Kā tiek izvēlētas filmas, kuras rāda Berimorā?
Mums ir vesela komanda, kas nodarbojas ar filmu atlasi. Neviena filma, kuru varēs redzēt Brimorā nav izvēlēta pēc kaut kādām grāmatām, katalogiem vai atsauksmēm. Mēs noskatamies un izvēlamies filmas, kuras piedāvājam saviem skatītājiem.

Vai Jums ir kāda mīļākā bērnības filma?
Mums ir ļoti daudz skaistas bērnu filmas un multfilmas. "Ciskara" spilgti palikusi atmiņā. Uz Rīgu līdzi esmu atvedis aptuveni 20 gruzīnu bērnu filmas, sākot no 60. gadiem līdz pat mūsdienām. Savukārt ja man jānosauc kāda filma ko jūs varētu zināt - "Greizo spoguļu karaļvalsts". Tas ir kino, kas uzņemts Padomju Savienībā, taču filmai nav nekāda sakara ar tā laika ideoloģiju. Manuprāt krievu kultūra ir ļoti bagāta. Tā mums visiem daudz devusi.

Iedomājieties, ka esat iesprūdis liftā kopā ar bērniem. Kā uzsāksiet sarunu?
Sākumā sākšu svilpot kādu melodiju. Noteikti smaidīšu. Centīšos šo situāciju pārvērst spēlē.



Kāda ir Jūsu bērnības sapņu profesija?
Godīgi sakot jau no agras bērnības es nodarbojos ar sportu. Biju iedomājies sevi kā futbolistu, kaut arī vēlāk pievērsos basketbolam. Spēlēju to profesionālā līmenī. Ļoti nožēloju situāciju, kāda mani piemeklēja, kad biju 5 gadus vecs. Vecāki mani aizveda pie mūzikas skolotājas, kura paziņoja, ka man neesot muzikālās dzirdes. Es patiešām nožēloju, ka man nav muzikālās izglītības. Starpcitu, esmu noskaidrojis, ka man ir absolūtā dzirde. Ja koncertā kāds nospēlē šķību noti, es to uzreiz dzirdu. Tādēļ gribētu dot padomu visām šīm tantēm un onkoļiem, kas dažkārt mēdz kļūdīties savos spriedumos - Nav tādu cilvēku, kuriem nav absolūtās dzirdes. Iespējams cilvēks nevar nodziedāt, jo tas ir cits talants, bet tas neattiecas uz dzirdi. Neizdariet pāragrus spriedumus.

Jautājums par stereotipiem. Futbols, kino (uzskatu to par vīrišķīgu profesiju)... Vai Jums ir vēl kādas nodarbošanās, kas raksturīgas stiprajam dzimumam? Piemēram - medības, mašīnas?
Medības man nav pieņemamas. Nevēlos šaut uz dzīvām būtnēm. Vienreiz esmu to piedzīvojis un nožēloju visu mūžu. Šis brīdis joprojām stāv manā acu priekšā. Mašīnas? Hmmm.... Tas ir pārvietošanās līdzeklis. Varbūt man interesē mašīnas forma, bet ne marka.

Ja Jūs nebūtu saistīts ar kino un būtu sieviete. Vai varat to iedomāties?
Es sieviete? Nē nevaru to iedomāties. Tas nav iespējams. Esmu vīrietis un man tas ļoti patīk, bet sievietes es mīlu un cienu. Man nav atbildes uz šo jautājumu.

Kādai ir jābūt sievietei, lai Jūs viņu ievērotu?
Kas vispār ir skaista sieviete? Nav tādas skaistas vai neglītas sievietes. Ir acis, kuras uztver skaistumu - visbiežāk vīrieša acis. Sakiet vai Mona Liza ir skaista (ar šādu jautājumu vēršas pie manis)? Bet Šarona Stouna? Itāļu aktrise Anna Manjāni? Lūk, es jums nosaucu trīs pilnīgi dažādas sievietes, un viņas visas tiek uzskatītas par skaistām.

Grāmata no bērnības, kuru gribētu vēlreiz izlasīt?
Pasakas. Man tās ļoti patīk. Arī eposi. Mauglis ir mana mīļākā bērnības grāmata. Esmu izaudzis kopā ar to, devies piedzīvojumos kopā ar panteru, lāci Balu, čūska Kā... tā bija mana pasaule. Kad paaugos lasīju Haklberiju Finu, esmu ar viņu izceļojies pa upi Misisipi. Tad Trīs musketieri. Dimā. Gruzīnu grāmatas es šoreiz nesaukšu.






Vai Alise Brīnumzemē Jums patīk?
Uzskatu, ka tā ir meiteņu grāmata.

Tomu un Džeriju esat redzējis?
Jā. Daudzas reizes. Šie multeņu varoņi ir saistoši, tāpat kā Volta Disneja radītie tēli. Uzskatu, ka katrā valstī Disnejam būtu jāuzceļ piemineklis, jo viņš ir uzcēlis burvīgu pasauli bērniem. Berimora sakarā esam vērsušies pie Disneja studijas, ceru, ka viņi mums neatteiks un varēsim dažas filmas parādīt arī Latvijā.

Bet Avataru?
Nē. Esmu par to dzirdējis, bet mani tas neinteresē. Esmu vecās paaudzes cilvēks, kas vairāk balstīts uz cilvēcīgo. Joprojām vairāk rakstu ar pildspalvu, mazāk izmantoju jaunās tehnoloģijas. Feisbukā arī neesmu.

Gadsimts kurā gribētos atgriezties!
Ķīnieši saka, ka nav nekas sliktāks kā dzīvot pārmaiņu laikā, taču esmu laimīgs, ka dzīvoju tieši tagad. Esmu bijis klāt, kad sabrucis sociālisma režīms, piedalījies demokrātiskas valsts izveides procesos. Iespējams gribētu atgriezties Romas impērijas varenības laikā, kā arī 12. gadsimta Gruzijā, kas tiek uzskatīts par Zelta periodu.






Uzdodiet sev jautājumu: "Kas mani mīl?"! (p.s. Jautājumi radušies iespaidojoties no Elizabetes Gilbertas grāmatas "Ēd, lūdzies, mīli".)
Mani mīl mana ģimene, bērni, draugi. Par to esmu pārliecināts. Nezinu vai mani mīl, bet noteikti ciena cilvēki ar ko kopā esmu strādājis. Lai kādu mīlētu ir patiešām jāpazīst šis cilvēks, pretējā gadījumā tā ir tikai kaisle.

Uzdodiet sev vēl vienu jautājumu: "Kas ir atbildīgs par visu, kas ar mums notiek?"
Dievs, protams. Viņš ir radījis pasauli, kurā mēs dzīvojam. Diemžēl mūsdienās cilvēki zaudējuši saikni ar augstāko spēku. Es ticu Dievam un apmeklēju baznīcu. Arī uz tikšanos ar jums nāku no baznīcas. (Giorgijs Khaindrava uzņēmis filmu par Gruzijas pareizticīgo baznīcu.)

Pēdējais jautājums. Ko Jūs ieteiktu apskatīt Gruzijā?
Pie mums ir daudz ko redzēt. Noteikti ieteiktu braukt pavasarī vai rudenī. Gruzija nav liela, to ir iespējams izbraukt no viena gala līdz otram un pabūt visās klimata joslās izņemot tropiskos mežus. Vietējie cilvēki necieš viens otru, taču pret viesiem izturas ļoti labi. (Smaida.)

Giorgijam lūdzu uzzīmēt sevi kā multeņu varoni, taču viņš sacīja, ka labāk kaut ko uzrakstīšot... Viņš skatījās ārā pa logu un rakstīja. Tapa saraksts ar īpašībām, kas viņaprāt ir vērtīgas un novērtējamas līdzcilvēkos. Vēl režisors uzrakstīja kādu gruzīnu parunu, kas vēsta: "Runa ir skaista, kad mākam garu domu pateikt īsi.".

Fotomateriāls: Jānis Pešiks.

1 komentārs:

  1. Jauki!!!!!!! Tu esi malacītis ar šo blogu! :)

    AtbildētDzēst